NVO vērtē 1 000 valsts funkcijas

Valsts iestāžu grāmatvedības uzskaites centralizācija, valsts īpašumu apsaimniekošanas lietvedības centralizācija, ārvalstu finansējuma administratoru optimizācija sektora ietvaros, administratīvā aparāta samazināšana un speciālistu piesaiste ir dažas no nevalstisko organizāciju ieteiktajām aktivitātēm, kas mērķtiecīgi spēj samazināt valsts budžeta izdevumus nākamo gadu laikā.

Valsts funkciju vērtēšanā pirmo reizi tik mērķtiecīgi tika iesaistītas nevalstiskās organizācijas. Funkciju vērtēšanā nevalstiskās organizācijas piedalās, lai aizstāvētu sabiedrības grupas interesi iegūt kvalitatīvus pakalpojumus, kuru cena ir adekvāta izmaksām neatkarīgi no pakalpojuma veicēja. Latvijas Pilsoniskā alianse koordinē nevalstisko organizāciju iesaisti valsts funkciju vērtēšanā un sniedz viedokli par konkrētu ministriju funkcijām. Šo uzdevumu Latvijas Pilsoniskajai aliansei deleģēja NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome.

Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe atzīst: „Lai arī nevalstiskajām organizācijām ir spēja būt līdzvērtīgiem partneriem, tomēr pats funkciju izvērtēšanas process nenodrošina to, ka organizāciju ieteikumi tiks ņemti vērā. Tāpēc varam teikt, ka rezultāti būs redzami, kad tiks pieņemts lēmums par Latvijas valsts budžetu 2011. – 2012.gadam. Tas parādīs, vai valsts veicamās funkcijas patiešām plānots veikt par nodokļu maksātājiem „izdevīgāko cenu” nepieciešamajā apjomā.”

Funkciju vērtēšanas pirmajā posmā bija gadījumi, kas rada neizpratni par to īstenošanu. Piemēram, Valsts kanceleja ir norādījusi, ka 2010.gadā tā veic funkciju „Eiropas sociālā fonda projektu īstenošana, lai nodrošinātu atbalstu strukturālo reformu procesam laika periodam līdz 2013.gadam ar mērķi panākt lielāku atklātību valsts pārvaldē”, kuras izmaksas ir 1 222 374 lati, bet nodarbināto skaits – 0!

Pēc pirmā funkciju vērtēšanas posma, organizāciju pārstāvji veica kopīgus secinājumus:
1. Ir nepietiekams iestāžu budžeta izvērsums, jo vairākās nozarēs (piemēram, izglītības, kultūras, tieslietu un vides) nav izprotami budžeta pozīciju veidojošie izdevumi, kas traucē sniegt vērtējumu par funkcijas izmaksu pamatojamību. Nav atsevišķi sniegta informācija par:

• telpu īres izmaksām;
• telpu apsaimniekošanas izmaksām;
• pakalpojumu tiešajām izmaksām, piemēram, bibliotēku un kultūras krājuma saglabāšana;
• cilvēkresursu izmaksu dalījumu, atsevišķi sniedzot informāciju par administratīviem darbiniekiem un speciālistiem.

2. Novērota finansējuma dublēšanās vienas funkcijas veikšanai;
3. Funkciju absolūto izmaksu salīdzinājums ar līdzīgām izmaksām citās valstīs nesniedz objektīvu informāciju, jo ir atšķirīgi valstu ekonomiskās attīstības līmeņi un iedzīvotāju skaits. Tā vietā izmaksas nepieciešams salīdzināt, balstoties uz noteiktu iedzīvotāju kopu (piemēram, uz 1000 iedzīvotājiem), attiecībā pret minimālo vai vidējo algu valstī, procentuālo dalījumu valsts budžetā, izmaksām uz vienu iedzīvotāju u.c. mainīgajiem.

Jūnija sākumā nevalstisko organizāciju apvienības aktīvi iesaistījās nozaru ministriju, Valsts kancelejas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkciju vērtēšanā. Praktiski tas nozīmē, ka jūnija sākumā maksimums 16 stundu laikā nozaru vadošās organizācijas iepazinās ar vairāku desmitu lappušu informāciju par ministrijas funkcijām, analizēja, izplatīja informāciju biedru organizācijām, iesaistītajām pusēm un apkopoja sniegtos komentārus, kas tika atspoguļoti funkciju vērtēšanas pirmā posma sanāksmē. Kā uzsver R.Pīpiķe, nevalstisko organizāciju pārstāvju dalība valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas procesā demonstrē, ka Latvijas nevalstiskajām organizācijām ir kapacitāte un spēja būt līdzvērtīgiem partneriem vērtējot ne tikai konkrētas nozares attīstības perspektīvas, bet paužot redzējumu par veidiem, kā uzlabot valsts pārvaldes darbu. Iedzīvotājam tas ir izdevīgāk, lietderīgāk, lētāk un ātrāk.

Latvijas pilsoniskā alianse informē, ka valsts funkciju vērtēšanas pirmā posma nolūks bija izprast, cik maksā konkrēta funkcija, kādas ir tās izmaksas salīdzinājumā ar citām valstīm un kāds ir pamatojums to veikšanai. Otrais valsts funkciju izvērtēšanas posms notiks šā gada jūlija sākumā.